Autors: Andrejs Mūrnieks, biedrības „Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs, LU vadībzinātņu doktors @ 26.10.2018
Avots: laikraksts Izglītības un Kultūra
Foto: Andris Bērziņš
Foto: Andris Bērziņš
Pašlaik izglītības reformā iezīmējas jauns pavērsiens – valdībā iesniegts jauns Pamatizglītības standarta projekts, kas ir pilnveidots. Tajā vairs nav diskutablo formulējumu, uz kuriem norādīja Latvijas Pedagogu dome (LPD), un kas bija pretrunā ar Satversmi, Latvijas kultūras vērtībām un politiskajām reālijām.
Tomēr, lai to pieņemtu pašreizējā redakcijā, ieteicams atjaunot standartā vērtībizglītības dimensiju – kāda tā tika piedāvāta sākotnējā projekta variantā, kas tika publicēts apspriešanai (tas ietvēra 12 tikumu izvērsumu, kas atrodami arī „Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām”). Joprojām diskutabls ir princips, ko paredz standarta projekts – noteikt stundu skaitu mācību priekšmetos trijiem gadiem, nevis viena gada garumā. Tas rada bažas, ka, pārejot no skolas uz skolu, daži skolēni varētu kādu mācību priekšmetu vispār neapgūt.
Standarta projektā ir ļoti vispārīgi un nekonkrēti formulēti skolēnu sasniedzamie rezultāti. Atklāts ir jautājums – kā organizēt eksāmenu un pārbaudes darbu sistēmu, lai skolotāji un skolēni tiem būtu sagatavoti, kā nodrošināt to, ka pamatizglītībā skolēni visā Latvijā saņemtu līdzvērtīgu izglītību, apjēgtu, kurā virzienā viņiem ir spējas un intereses, un iegūtu izpratni par vērtībām, kas veicina saliedētību mūsu etniski un sociāli tik neviendabīgajā sabiedrībā. Tāpēc tik svarīga ir tikumiskā audzināšana un vērtībizglītība.
Svarīgi arī projekta iesniedzējiem vienoties ar skolotāju profesionālajām organizācijām par stundu skaita izmaiņām atsevišķos mācību priekšmetos, kas nav izdiskutētas un pamatotas, piemēram, riski literatūrā pazaudēt mācību stundas ieviešot jaunu un līdz galam neaprobētu mācību priekšmetu „Drāma”, palielinot sporta stundu skaitu, samazinot 6. klasē mūzikai vienu stundu u.tml..
Tomēr, lai to pieņemtu pašreizējā redakcijā, ieteicams atjaunot standartā vērtībizglītības dimensiju – kāda tā tika piedāvāta sākotnējā projekta variantā, kas tika publicēts apspriešanai (tas ietvēra 12 tikumu izvērsumu, kas atrodami arī „Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām”). Joprojām diskutabls ir princips, ko paredz standarta projekts – noteikt stundu skaitu mācību priekšmetos trijiem gadiem, nevis viena gada garumā. Tas rada bažas, ka, pārejot no skolas uz skolu, daži skolēni varētu kādu mācību priekšmetu vispār neapgūt.
Standarta projektā ir ļoti vispārīgi un nekonkrēti formulēti skolēnu sasniedzamie rezultāti. Atklāts ir jautājums – kā organizēt eksāmenu un pārbaudes darbu sistēmu, lai skolotāji un skolēni tiem būtu sagatavoti, kā nodrošināt to, ka pamatizglītībā skolēni visā Latvijā saņemtu līdzvērtīgu izglītību, apjēgtu, kurā virzienā viņiem ir spējas un intereses, un iegūtu izpratni par vērtībām, kas veicina saliedētību mūsu etniski un sociāli tik neviendabīgajā sabiedrībā. Tāpēc tik svarīga ir tikumiskā audzināšana un vērtībizglītība.
Svarīgi arī projekta iesniedzējiem vienoties ar skolotāju profesionālajām organizācijām par stundu skaita izmaiņām atsevišķos mācību priekšmetos, kas nav izdiskutētas un pamatotas, piemēram, riski literatūrā pazaudēt mācību stundas ieviešot jaunu un līdz galam neaprobētu mācību priekšmetu „Drāma”, palielinot sporta stundu skaitu, samazinot 6. klasē mūzikai vienu stundu u.tml..
