Ķīlis aicina mūzikas skolotājus piedāvāt alternatīvu mācību priekšmetu stundu samazinājumu
Rīga, 8.febr., LETA.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis aicina Latvija vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju (LVIIMSA) piedāvāt, kuram mācību priekšmetam samazināt stundu skaitu, lai mūzikai saglabātu divas obligātās mācību stundas nedēļā.
"Acīmredzot visi nonāksim līdz tam, ka mūzikas skolotājiem vajadzēs teikt, ka mums nevajag otru svešvalodu. Ja viņi varbūt ir gatavi tā deklarēt, ka nevajag otru svešvalodu, tad varbūt ir jānāk ar šādiem paziņojumiem - ka mēs, mūzikas skolotāji, uzskatām, ka mūzika ir svarīgāka un matemātiku var nemācīt vai mazāk mācīt, vai nevajag otru svešvalodu, bet vajag mūziku," sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ķīlis.
Ministrs uzsvēra, ka tas būtu ļoti racionāli un atbildīgi no mūzikas skolotāju puses - nevis tikai runāt no sevis, bet arī piedāvāt, ko var samazināt, vai arī - kas būtu tie citi priekšmeti, kurus nemācīt. "Tā jau visi var uzstādīt tādas prasības, ka bērniem 24 stundas dienā būs jāmācās," izteicās Ķīlis.
Tāpat ministrs norādīja, ka jautājums saistībā ar stundām ir, cik lielā mērā sabiedrība, vecāki, mūzikas skolotāji uzticas skolu vadībai un skolu padomēm, lemjot par to, kā tiks sadalītas stundas. Tāpat jānoskaidro, vai patiesi ir tik liela neuzticība, ka jebkurā gadījumā mūzikas stundu skaits tiks samazināts.
Ķīlis skaidroja, ka skolām tiks dota lielāka brīvība lemt par to, kāds mācību priekšmetu skaits katrā priekšmetā vairāk nepieciešams. Viņš klāstīja, ka skola varētu arī izvēlēties pat trīs stundas mūzikai vai salikt kopā kā virzienu mākslu un mūziku ar noteiktu stundu skaitu pa noteiktām klašu grupām.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka, saglabājot pašreizējo mācību stundu skaitu priekšmetos, nebūs iespējas ieviest otru svešvalodu un citus jaunos priekšmetus, par ko ministrija tiek kritizēta. "Tas ir interesanti, vai tiešām divas mācību stundas izglābs Dziesmu svētku tradīciju, bet viena to iznīcinās," izteicās Ķīlis.
Viņš arī norādīja, ka ir jautājums par to, vai tiek apzinātas visas iespējas, kā bērni iekļaujas mūzikas procesos - gan interešu izglītības ziņā, gan arī mūzikas skolu formā, jo mūzikas stundas nav vienīgā vieta, kur mācās mūziku.
Jau vēstīts, ka Latvija vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācija (LVIIMSA) atklātā vēstulē valsts amatpersonām pieprasa skolēniem 1.-6.klasē saglabāt divas mūzikas mācību stundas nedēļā, aģentūru LETA informēja asociācijas pārstāvis Arvīds Platpers.
"Apgūt visiem skolēniem dziedātprasmi tikai 40 minūtes nedēļā ir neiespējami un pat utopiski," uzsver mūzikas skolotāji. Viņi norāda, ka noteikumu projektā par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem bija aicinājuši saglabāt mūzikai divas stundas nedēļā, taču tas neesot ņemts vērā.
LVIIMSA brīdina, ka šādas reformas īstenošana var atstāt "postošu un neatgriezenisku ietekmi uz latviešu nācijas intelektuālo un emocionālo attīstību", tāpat tikšot noplicināta bērna personības izaugsme un nacionālās identitātes izjūta, kā arī tikšot sagrauta Latvijas Dziesmu svētku kustība.
Tāpat ziņots, ka noteikumos netiek grozīts pamatizglītības mācību priekšmetu standartu saturs, bet tiek plānotas izmaiņas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, norādot tajā tikai obligāto minimālo stundu skaitu mācību priekšmetu standartu prasību un paredzamo rezultātu sasniegšanai, tādējādi atstājot skolai tiesības izlemt par attiecīgā mācību priekšmeta stundu skaita palielināšanu.
IZM uzsver, ka ar jaunajiem noteikumiem netiek samazināts stundu skaits, bet ministrija piedāvā pāriet uz jaunu pieeju, kad tiek noteikts minimālais obligātais stundu skaits nedēļā. Tādējādi saskaņā ar katras skolas pedagoģisko pieeju tās varēs lemt, cik stundas nedēļā kādu no priekšmetiem māca, tostarp atstājot līdzšinējo skolā pieņemto stundu skaitu un stratēģijas vai attīstības plāna īstenošanu, nepārskatot arī skolotāju noslodzi.
Ministrija ir iecerējusi, ka tas ļaus ieplānot arī svešvalodas stundas sākumskolā. Katra izglītības iestāde varēs izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā. Noteikumi paredz, ka pirmo svešvalodu no 1.klases bērni sāks apgūt no 2014./2015.mācību gada. Patlaban svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.
Publicēta: 08.02.2013 10:21
Laura Zaharova, LETA
Ļoti žēl, ka Latvijas Izglītības ministrija, konrēti, izglītības ministrs, neapzinās savu lēmumu nopietnību, pilnīgi iekrītu tam apgalvojumam - ja tiks samazinātas mūzikas stundas līdz vienai stundai nedēļā, rezultāts būs graujošs - Dziesmusvētku tradīcija tiks apdraudēta, kā arī bērnu vispusīga mūzikas izglītošana. Nav noslēpums arī tas, ka mūzika veicina bērna garīgo attīstību.
AtbildētDzēstMūzikas skolotāja no Rucavas.
Vai cienījamais ministra kungs maz zina, ka skolās mūzikas mācība, ir viens no priekšmetiem,kas ne tikai attīsta cilvēka emocionālo pasauli, loģisko domāšanu, attīsta un bagātina valodu,bet arī samazina agresivitāti un brutalitāti, kas valda skolās. Bez dziesmu svētku tradīcijas , latviešu tautai ir arī savas nacionālās bagātības, kas saistās ar visām tautas tradīcijām, kurās dziedāšana ir neizbēgama sastāvdaļa.Kādēļ latviešu bērni arvien mazāk zina savas tautasdziesmas,latviešu folklorā svinamās dienas, bet tā vietā zina, kas ir helovīni. Kas notiks ar skolēniem, kuri maina mācību iestādes, bet katrā skolā būs izvēlēti dažādi priekšmeti, kuriem dota prioritāte.Jau interešu izglītībā stundas ir nomazinātas līdz minimumam, bet līmeni konkursos un skatēs prasa sasniegt augstu.Jo latviešu tauta visā pasaulē lepojas ar savu augsto kultūras līmeni muzicēšanā, un protams ar Dziesmu svētku fenomenu. Latvija jau tā visos reitingos nokritusies zemā līmenī, vai arī šo ministra kungs grib atņemt savai tautai? Varbūt jāpadomā par datoru esamību, kas degradējusi ne tikai rokrakstus, bet visu informāciju var pārkopēt, nav vairs jāapmeklē bibliotēkas un pašam jāizzina atbildes uz jautājumiem.Vai nevajag mērenību ieviest jauno tehnoloģiju jomā?Mums jau tā pierasts, ka krītam galējībās- no viena grāvja , otrā.Skolotāji, lai gatavo stundu digitālos materiālus un stundas gaitu padara interesantāku, bet skolēniem informātika nu nebūtu jāmāca tik lielā mērā.Varētu komentēt ilgi un dikti, bet reizēm liekas, ka ministri zina tikai, kur atrodas viņu krēsls Ministrijā, bet nezina, kas notiek skolās, īpaši lauku skolās.
AtbildētDzēstMūzikas un interešu izglītības skolotāja, metodiskās apvienības vadītāja no Grobiņas.
Manuprāt, Mūzika ir tas mācību priekšmets, kur bērniem ir iespējams būt brīviem, radošiem, paust savas emocijas, arī atbrīvoties no spriedzes, noguruma, kas radies citu mācību priekšmetu, vai sadzīves notikumu iespaidā... Mūzika atbrīvo!
AtbildētDzēstBieži vien mēs, pieaugušie, lai atslābinātos no noguruma, vai kādām problēmām, mēdzam klausīties kādu labu mūzikas ierakstu... Kāpēc tiek domāts, ka ar bērniem ir citādāk? Arī viņiem ir vajadzīga šī relaksācija!
Un kā ir ar kultūru? Mēs tā lepojamies ar Dziesmu svētkiem, kad sabrauc pilna Rīga ar lieliem, maziem, jauniem, veciem dziedāt un dejot gribošiem cilvēciņiem... Bet kas notiks, ja saīsināto stundu dēļ vienkārši nebūs iespējams bērnos radīt interesi par šiem svētkiem? Beigu galā tač' neviens nedosies uz šiem svētkiem ne kā dalībnieks un arī ne kā skatītājs! Kas tad notiks??
Iemācīt dziedāt 40 minūtēs nedēļā, hmm... Jā, ļoti labs joks! Kurš ir šīs ''ģeniālās'' idejas autors? Kāds profesionāls dziedātājs, vai kāds teorētiķis? :) Es zinu, ko nozīmē mācīties dziedāt, jo pati esmu mācījusies vokālo mākslu. Protams, sākumsskolas skolēni nav jāveido par operas solistiem, vai tml! Bet, kā lai bērnos rada mīlestību uz mūziku un, kā lai attīsta bērnu dziedātprasmi 40 minūtēs nedēļā?? Ziniet, bērni ir gudri un var izsecināt: ahā, ja šī priekšmeta stundas samazina, tātad tas jau nav nekas svarīgs un tajā vispār var neiedziļināties u.t.t.!! Vai tādu jauno paaudzi mēs vēlamies savā zemē, kas neiedziļinās tautas kultūras mantojumā, kam nav svarīgas garīgās vērtības, dvēsele??
Ļoti ceru, ka nekas tamlīdzīgs netiks īstenots un mēs turpināsim strādāt kā līdz šim un mācīt bērniem mīlēt mūziku, kaut vai tāpēc, ka tā ir skaista māksla, kas liek dvēselei dziedāt! :)
P.S. Kāpēc matemātika, piemēram, 2.klasē ir 5 reizes nedēļā??
Ar cieņu,
mūzikas skolotāja no Rojas
Labdien! Es uzskatu, ka mūzikas stundu skaitu kategoriski nedrīkst samazināt! Kāpēc ministrijas ierēdņi iedomājas, ka iespējama normāla bērna emocionālā attīstība pietiekamā daudzumā apgūstot humanitāros un eksaktos mācību priekšmetus, bet samazinot mākslas priekšmetu skaitu? Protams, labi nodrošinātie ierēdņi paši savu bērnu talantus izkopj, sūtot bērnus mūzikas studijās, dažādās ar mākslu saistītās skolās utt. Bet ne visi mūsu valsts iedzīvotāji to var atļauties, tāpēc vispārizglītojošā skola dod iespēju visiem bērniem! Es šajā valdības nostājā saskatu nicinājumu pret kultūru kā tādu!
AtbildētDzēstAr cieņu, Rīgas 28.vidusskolas un Saulkrastu vidusskolas mūzikas skolotāja Līga Gaiķe
Protams, ka domājoši skolu vadītāji un padomes stundu skaitu mūzikā negrasās samazināt (piemēram, manā skolā), bet runa jau šoreiz nav par dažiem izņēmumiem, bet gan vispārējo tendenci. Mūzikas skolās un interešu izglītībā iesaistīta neliela bērnu daļa.Pārējie???!
AtbildētDzēstUzskatu, ka IZM nostāja par stundu skaita samazināšanu VISIEM mākslas jomas mācību priekšmetiem ir absolūti tuvredzīga un pat kaitnieciska. Pagaidām gan Latvijas vārdu pasaulē vairāk nes tieši mūziķi, nevis matemātiķi, fiziķi vai politiķi. Ceru, ka nākotnē arī citu jomu talanti sevi parādīs tikpat spilgti, protams, līdz ar mūziķiem, kuriem saglabāsies iespējas apgūt mūziku jau no pirmās klases vismaz 2 stundas nedēļā!
Ādažu vidusskolas mūzikas skolotāja Anda Kļave
Latvijas vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijai vajadzētu apkopot reālus datus ar skaitļiem cik tad skolotāju Rīgā un visā Latvijā skars šīs samazinajums. Robertam Ķīlim ir jāsaprot, ka aiz viņa kabineta durvīm ir dzīvi cilvēki, ar savu dzīvi, savām ģimenēm, rēkiniem utt. Viņš piedāvā mums nosaukt tos priekšmetus kurus var samazināt mūzikas vietā, bet es viņam gribu pajautāt - pastāstiet plānu ko darīt cilvēkiem, kuri paliks bez darba un iztikas. Vai man, jaunai sievietei ar maģistra grādu kabatā, tagad vajadzēs pārkvalificēties? Piedodiet, bet šīs ministrs domā tik šauri. Te plašētdatori, bet kaut kas cits... Vai būs kaut kas arī lietderīgs?
AtbildētDzēstSanāk, ka valdība tikai sagādā saviem iedzīvotājiem problēmas vien par kuriem jālauž galvu un jāmēģina izdzīvot.
Ļoti jocīgi - valstij jācīnās ar bezdarba līmeni samazināšanu. Tāpat jau gadu gadiem tiek lauzta galva kā atgriest aizbraukušos. Pat ja samazinās vēstures vai ģeogrāfijas skolotājus, no tā nebūs labuna nevienam parastajam cilvēkam šajā valstī.
Ķīļa kungs, Jums ir jārūpējas par mums, nevis jāgrūž bedrē!
Skolotāja no Rīgas.
Roberts Ķīlis jau sen apgalvo, ka skolēni mācās pārāk daudz, viņiem uzdot pārāk daudz, pārāk daudz stundas, vajag vairāk brīva laika. Es dzīvoju Rīgā, blakus skolai un katru dienu skatos kā skolēnu pulki katru starpbrīdi iet pīpēt mūsu pagalvā. Starp tiem bērniem ir arī tikai desmit gadu veci... Skumīgi... Ja šiem bērniem iedot vēl vairāk brīva laika, tad vesela topoša paaudze ir norakta...
AtbildētDzēstMūzikas stundas ir gandrīz vienīga stunda skolā, kur skolēns darbojas ar savu emocionālo pusi. Kur tad vēl viņam attīstīs ritma izjūtu, dziedāšanas prasmi, nostādīs elpu un iepazinās ar savādāku mūziku, nekā viņi ir piedradušī klausīties ikdienā?
Skolotāja no Rīgas...
Izglītības ministrs piedāvā tiem, kuri grib vairāk izglītoties mūzikas lauciņā, iet mācīties uz mūzikas skolu. Es esmu teorijas skolotāja vienā no Rīgas mūzikas skolām un varu pateikt to, ka visi bērni nevar tikt pāri atlasei un paliek aiz strīpas. Pirmkārt, budžetu vietu skaits ir ierobežots. Otrkārt, telpas lietošanai ir tik daudz cik ir. Nedrīkst aizmirst arī par bērna muzikālajām spējām.
AtbildētDzēstVispārejā skolā bērnus māca bezmaksas un vecākiem neko nav jāpiemaksā. Ko tad darīt tiem vecākiem, kuri gribēs lai viņu bērns attīstās daudzpusīgi, bet finansiāli nevar atļauties sūtīt bērnus uz mūzikas skolu? Protams, turīgākas skolas varbūt atstās stundu skaitu kā arī bija, bet ar ko tad vainīgi bērni, kuri mācās mazākās skolās.
Sirds sāp par sabiedrības attieksmi pret mūsu priekšmetu. Vienu dienu pamosties un izrādās vairs nevien neesi vajadzīgs...
Te nav rūpe par skolēnu, bet gan naudu.
Kāpēc pēkšni vajag papildstundas svešvalodai vai matematikai? kāpēc mēs savulaik varējam iemācities valodu tikai ar divām stundam nedeļā. Man pat rodas tāda sajūta, ka Ķīlis jau tagad gatavo šos bērnus darbam ārzemēs. Ko tad vēl papildus mācīs matemātikā nabagiem bērniem papildus stundā matemātikā? tāpat jau ikdienā parastais cilvēks neizmanto tās sarežģitās formulas un iemaņas ko iemācās skolā. varbūt tad nogriezīsim vēstures stundas, jo google.com var uzzināt visu ko vien sirds karo. tomēr dziedāšanu gan google iemācīt nevar. vai vēstures skolotājs paralēli savā stundā varētu mācīt ģeogrāfiju.
AtbildētDzēstProtams, tā nav izeja tagad rādīt ar pirkstu vienam uz otru un strīdēties kurš no mums ir mazāk svarīgs un to nevajadzētu darīt arī mūsu valdībai. Pareizi jau raksīja - nauda te ir noteicoša nevis mūsu vai bērnu labklājība.
Tomēr savā skolā arī saskaros ar to, ka citu priekšmetu pedagoģiem ir vienalga kas notiks ar mūziku...
Imanta.
Tas nemaz nebija tik sen....Barikāžu laiks un dziesmotā revolūcija.Latvieši savu brīvību atguva ar dziesmām bez ieročiem. Mūsu zemnieki šonedēļ Briselē savas tiesības aizstāv dziedot! Ar dziesmām mūs atpazīst pasaulē.Vai tiešām tas vēl kādam jāpierāda? Vai valdībai tas jau aizmirsies?
AtbildētDzēstĻoti skumji, ka visas labās tradīcijas, kas veidojušās gadiem, tiek noniecinātas. Piekrītu, ka varam mācīties labo no citiem, bet neiznīcināsim to, kas ir labs un saglabājams mūsu sistēmā.
Mūzikas skolotāja Koknesē
Jau sen pierādīts, ka muzicēšana, instrumenta spēle, dziedāšana veicina bērna garīgo, emocionālo un arī intelektuālo attīstību. Var tikai pabrīnīties par tik tuvredzīgu lēmumu no ministrijas puses. Jau sen novērots, ka tieši muzicējošie jaunieši skolās ir aktīvākie un sekmīgākie.
AtbildētDzēstInteresanti,-kamēr ASV nākamgad grasās "Grammy" ceremonijā godināt mūzikas skolotājus, dziedošajā zemē Latvijā likvidē mūzikas stundas...
Mūzikas skolotāja Cēsīs.
Piekrītu visiem augstākminētajiem viedokļiem. Tikai gribētu piebilst-žēl, ka ministra kungs nav iepazinies ar mūsu godājamā pedagoģijas profesora Jāņa Birzkopa pētījumiem un atzinumiem par mūzikas lomu bērna intelektuālo spēju attīstīšanā-"Muzicēšana kā labākā intelektuālo spēju attīstītāja".Sen jau pierādījies, ka skolēniem, kuri vairāk nodarbojas ar muzicēšanu , ir arī labākas spējas matemātikā ( un ne tikai).Tad kāpēc ne 5 mūzikas un 2 matemātikas?
AtbildētDzēstSkolotāja Liepājas pusē.
Papildinot Kokneses skolotājas teikto, gribu atgādināt, ka 2012.gada aprīlī Igaunijā notika 1.starptautiskā olimpiāde mūzikā. 7 valstu konkurencē Latvijas skolēni godam pārstāvēja savu valsti un ieguva izcilus rezultātus! Visi "mūsējie" startēja godam, Ēriks Zeps ieguva pirmo vietu un Zelta diplomu. Par ko tas liecina? Par to, ka mums ir talantīgi skolēni un to, ka mums ir IZCILI mūzikas skolotāji, kas prot iedvesmot, attīstīt talantu, galu galā - iemācīt dziedāt! Jā, diemžēl ir arī tādi, kas šo darbu dara dīvainu apstākļu sakritības pēc. Bet vai tad tā nav katrā profesijā? Ir labi un slikti ārsti, ir labi un slikti sētnieki, tā varētu turpināt bezgalīgi...Taču nedrīkst visus "mest pār vienu kārti". Mums rūp skolotāji, kas savu darbu dara no visas sirds, neraugoties uz zemo atalgojumu. Jā, mācīsimies labo no citiem, bet tie "citi" - Eiropas mēroga mūzikas pedagogi - atzīst mūzikas izglītību Latvijā kā ļoti labu!
AtbildētDzēstSmieklīgi! Es ļoti atvainojos par nenopietnu piebildi: kad 2012. gadā novembrī raidījums "Gandrīz ideālās vakariņas" bija veltīts deputātiem, ja es nešaubos viņi visi, lai izklaidētu savus cieminus, pasauca mūziķus. Veselības ministrei bija pianists, kādam bija ģitārists, Venstpilī dziedāja un dejoja utt.
AtbildētDzēstPersonīgi es esmu novērojusi, ka bērni bieži vien atnāk pie manis no citām stundām noguruši, bez noskaņojuma. Tomēr aiziet no mūzikas stundas atpūtušies, uzlādejušies un priecīgi. Bērniem patīk mūzika. Piekrītu, ka daži skolotāji aizraujās ar sausās teorijas mācīšanu (tā jau ir cita problēma), bet ja stunda ir kombinēta tipa, tad var paspēt izdarīt tik daudzas lietas un bērniem ir interesanti,viņi pat nepamana cik ātri paskrien 40 nimūtes. Parasti bērni skrien uz mūziku un negrib doties prom no tās jo viņiem ĻOTI PATĪK!!!
Skolotaja no Daugavpils un paldies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai!
Esmu 2 bērnu mamma - un saku, ka bērniem noteikti vajadzīgas 2 mūzikas stundas nedēļā. Ir par maz būt labiem matemātiķiem!!! Ir vajadzīgs attīstīt arī radošumu un emocionālo pasauli! Lai Jums izdodas nosargāt mūsu bērniem garīgo pasauli!
AtbildētDzēstSamazinot stundu skaitu mūzikai jūs samazinat iespēju pilnvērtīgi apgūt citus priekšmetus. Pārskatiet citu priekšmetu programmās pārsātināto mācību vielu, kā zināms, kas ir par daudz tas par skādi, un novirziet daļu mācību vielas uz vidusskolām, kas zaudē savu aktualitāti. Kāpēc skolēniem jāapgūst pamatskolā tik sarežģītas lietas, kas izbrīna pat viņu vecākus, skolēns nav vēl kārtīgi iemācījies lasīt, kad viņš tiek apgrūtināts ar viņam nesaprotamiem terminiem, formulām utt, kuru rezultātā skolēns zaudē vēlmi izzināt, un jau agrā vecumā nododas kaitīgiem ieradumiem. Pamatskolā skolēnam ir jāiemācās priecāties, par to ko viņš dara, nevis jāiegūst trauma un vēlāk jāārstējas no depresijas. Kāpēc mūsu bērni ceturtajā klasē apgūst vielu ,kuru Somijā māca sestajā klasē. Kas mums kaiš??? Kāpēc mums ir tik daudz skolēnu, kuriem ir programmas ar mācīšanās traucējumiem??? Mīļais ministr, labais ministr apdomājiet Jūs, kas ar mūsu tautu pēc kāda laika būs??? Ļaujiet taču tiem bērniem dziedāt un muzicēt, lai viņi iemācās atbrīvoties dziedot nevis dzerot, vai ko citu lietojot!!! Šodien stundas ir vajadzīgas angļu valodas apguvei, rīt franču vai ķīniešu valodai, bet mūsu tautas dziesma ir tikai viena un tai ar vienu mūzikas stundu nedēļā nepietiek!
AtbildētDzēstVaru tikai piekrist iepriekšējiem komentāriem. Mūzikas stundas attīsta ne tikai muzikalitāti, bet arī radošumu, analītisko un abstrakto domāšanu. Demagoģiski ir jautāt- kuru stundu samazināsim uz mūzikas un mākslas rēķina. Ja vēlamies sagatavot cilvēkus, kuri labi pārvalda svešvalodas(kas pats par sevi ir apsveicami)un vēlāk ir gatavi pamest valsti, jo pietrūkst nacionālās pašapziņas, kultūras vērtību izpratnes un spējas "domāt ar sirdi"(par materiālo nodrošinājumu nemaz nerunājot) , tad mūsu valsts ir lemta iznīcibai.
AtbildētDzēstVisu cieņu ministra kungam, bet tā ir liela tuvredzība!
Skolotāja no Jelgavas.
Mīļie,attopieties!Tādu lēmumu var pieņemt tikai ministrs,kurš nedomā par Latvijas nākotnes garīgo potenciālu.Acīmredzot,kāds ir ļoti ieinteresēts,lai mūsu valstī nebūtu izglītoti cilvēki.Jā,esmu lasījusi komentārus,ka tie,kas vēlas izglītoties mūzikā,lai apmeklē mūzikas skolas.Vai cien.ministra kungs un viņa komanda spēj iedomāties ,cik materiāli maznodrošināti ir Latvijas mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.Vairāki tiešām nevar atļauties sūtīt savus bērnus ne mūzikas,ne mākslas skolās.Tādējādi pamatskola ir vienīgā mācību iestāde,kurā katrs Latvijas skolēns par brīvu var iegūt gan pamatzināšanas,gan radoši izpausties mākslā un mūzikā.
AtbildētDzēstMūzikas skolotāja no Brocēnu novada.
Es personīgi uzskatu,ka tādam ministram vajag demisionēt. Es nejūtu, ka viņš rūtpējas par mani - skolotāju, ne par manu bērnu! Kāpēc vajag kaut ko nogriezt, lai kaut kur pieliktu. Ja tu gribi lai tavs bērns vairāk izglītojas svešvalodā vai matemātikā, tad ņem privātstundas vai piedalies pulciņos ko piedāvā skola. kāpēc manam bērnam jāmācās 5 matemātikas nedēļā? uzskatu, ka tas ir par daudz. cik vajag tad piebāzt to mazo galvu? Tiem bērniem jau tapat mājās ir datori, televizori un viss kaut kas cits no tehnoloģijām. tagad ministrs grib lai bērni sēž pie ekrāniem gan mājās, gan skolā! pareizi, priekš kam viņam mūzika, dejas vai vizuāla maksla?!!
AtbildētDzēstkāpēc nav izpētīts skolotāju un vecāku viedokļis par planšetdatoru un stundu nogriešanu? te noetiek viena cilvēka iegriba, kurš uzskata, ka ir tikai divi viedokļi - manējais un nepareizais.
Skolotāja no Ķengaraga.
Vēlreiz apstiprinās, ka esam stipra tauta un nelausim, ka viens cilvēks uzpiedīs te visiem savu viedokli.. Man personīgi ir apnicis dzirdet par to, ka nepārtraukti tiek lāpīti kaut kadi caurumi. noņemot vienam nost, otram pieliekot klāt utt. Vai tiešām Latvijā nevar izveidot ,kaut ko stabilu. Ja jūs, tur augstajos krēslos sēdošie, nevarat, precīzāk negribat,tad nebrucinat to kas vismaz līdz šai dienai uzcelts.
AtbildētDzēstSkolotāja no Valmieras puses
Ļoti žēl, ka ideja "ķerties pie visneaizsargātākā", skar šobrīt tieši izglītību un mūsu nākošo paaudzi...
AtbildētDzēstJautājums: kāpēc cilvēce pierāda savos neskaitāmajos atklājumos par mūzikas brīnumaino ietekmi ne vien uz nācijas attīstību vien, bet tieši uz jaunākās paaudzes iekšējās kultūras vispusīgo attīstību?
Vai tiešām tas ir vienīgais risinājums - noņemt radošumu, lai to aizvietotu ar kaut ko citu? Un jautājums nemaz nav par to vai tā būs kāda praktiska, bērnam nākotnē ļoti noderīga mācību stunda, vai nē.
Gribu teikt, ka šādā veidā saviem un savu bērnu bērniem būsim krietni noņēmuši iespēju zinoša speciālista vadībā iepazīt apkārt esošo skaņu pasauli.
Šādai augstāk stāvošu ierēdņu aplamai idejai piekrist nevēlos! Nezinu vai citi kolēģi arī man piekritīs, bet es kā skolotāja, ļoti cenšos ik stundu katram skolēnam radīt maksimālu saskari ar mūzikas skaistāko pusi. Un man jau tagad ar 1 stundu 6.-9.klasē šķiet par maz! Jāatzīst, ka tāds ir arī skolēnu viedoklis. Varbūt ir vērts veikt šāda veida viedokļu aptauju, pirms pieņemt tik kategorisku lēmumu?
Skolotāja, strādājoša Rīgas pilsētas skolā
http://www.apollo.lv/zinas/kilis-aicina-muzikas-skolotajus-piedavat-alternativu-macibu-prieksmetu-stundu-samazinajumu/553066
AtbildētDzēstGribu aicināt visus noskatīties šo 5 min. garo video ar titriem angļu valodā http://www.youtube.com/watch?v=emx92kBKads
AtbildētDzēstTā ir pamatīga viela pārdomām par tēmu, kas notiek ar ar mūsu pasauli! Galvenā doma - mums, skolotājiem, jāgatavo skolēni tādām profesijām, kuras vēl pirms 6 gadiem pat neeksistēja, vēl vairāk - tās vēl nav radušās! ASV darba departaments ir izpētījis, ka līdz 38 gadu vecumam cilvēks būs strādājis vairāk kā 10 darbus.
Ar to es gribu teikt, ka šiem cilvēkiem būs jābūt radošiem, spējīgiem domāt "ārpus rāmjiem"... Mūzika un citas mākslas to spēj attīstīt!
Izlasīju vēstuli un kārtējo reizi nodomāju, cik ļoti mūsu izglītības ministrs neieredz bērnus. Vai gan citādi viņš ļautu mūsu bērniem veidoties par ciniskiem aprēķina ierēdņiem, kuriem cilvēciskās emocijas ir svešs jēdziens.
AtbildētDzēstMans pedagoģiskais stāžs ir vairāk kā 20 gadi. Mācu mūziku sākumskolā un šogad man ir tas prieks mācīt pirmklasniekus. Novēroju, ka bērniem ar katru gadu ir lielākas problēmas savstarpējā saskarsmē, viņi ir neiecietīgāki viens pret otru. Mūzikas stundās mēs mācām latviešu tautas dziesmas. Tajās skolēni iepazīst mūsu senču tradīcijas, godu, tikumu, attieksmi pret vecākiem, ģimeni un apkārtējiem cilvēkiem. Mūzikas stunda nav tikai dziedāšana vai mūzikas klausīšanās, tā ir Baltā stunda, kas mūsdienu bērnam palīdz līdzsvarot sevī to spriedzi, ko nes ikdienas dzīve. Mūzikas stundās viņi gūst pozitīvu lādiņu turpmākai dienai vai arī vienkārši atpūšas no citiem mācību priekšmetiem.
Ja tā visa nebūs, tad pēc pāris gadiem arī mēs varēsim šausmināties par šaušanu vai citiem uzbrukumiem skolās, kā tas jau notiek ārzemēs.....
Es nevēlos tādu nākotni mūsu bērniem!
Ar cieņu,
Dace Perševica
Mūziku nevar ne ar ko citu aizstāt un tā ir tikpat svarīga, ja ne svarīgāka mācība kā citi priekšmeti (matemātika, dabas mācība, dzimtā valoda, svešvaloda u.c.)... Skumji...
AtbildētDzēstMūzikas skolotāja no Vidzemes
Izglītības sistēmas graušana izskatās pēc pasūtījuma darba. Vai inteliģents mūsdienu cilvēks nesaprot, ka arī izglītības sistēmā visam ir jābūt līdzsvarā? Nožēlojami. Tad jau lieki atgādnāt, kāda saistība ir mūzikai ar matemātiku, kādi procesi notiek cilvēka smadzenēs muzicēšanas laikā, ko vispār dod mākslas nodarbības cilvēka personības un viņa dzīves kvalitātes attīstībai.
AtbildētDzēstŠaubos vai ministra kungs apgrūtinās sevi ar mūsu domu uzklausīšanu(kā tas bija ar angļu valodas eksāmenu 12.klasēm), bet gribētos cerēt, ka brīnumi notiek.
rezultātā rodas jautājums- kāpēc cilvēks dzīvo zemes virsū, kāda ir viņa misija? Būt zombētam, vai brīvai personībai?
man ir jautajums! Cik tad Roberts Ķīlis ir kompetents spriest par to cik lielā mēra ir nepieciešama mūzika bērnu attīstībai? Vai tad viņš ir pabeidzis mūzikas pedagoģus? Darba grupā nav neviena kas būtu saistīts ar mūzikas padegoģiju! Vai tas nav absurds?
AtbildētDzēstTā jau es arī varu droši apgalvot ka ģimenes ārsti šajā valstī nav vajadzīgi nemaz, jo es pati varu izlemt pie kāda ārsta iet ja sāp austiņa! tāds aprobežots domāšanas veids ir nepieņemams!!!
Kāpēc netika veikta aptauja starp vecākiem, skolotājiem, bērniem vai psiholoģiem?
Vai tas ko dara ķīlis nav totalitārisms?
Skolotāja no Rīgas centra
Esmu ar diezgan lielu stāžu mūzikā: kad pie manis uz mūzikas stundām atnāk mazs 7-gadīgs cilvēciņš, es redzu pēc laika, ko esmu paveikusi: ir izveidojusies "balss", stāja, pašapziņa (es varu uzstāties publikas priekšā), bērnam veidojas domāšana, māka klausīties un uztvert mūziku, daudziem pazudušas logopēdiskās problēmas... Tā pie profesionālās attīstības varētu skaitīt daudz cilvēciskās attīstības lietas. Vai katrā mājā nodarbojas ar bērna radošuma audzināšanu? Nevainoju vecākus, viņiem ir daudz sadzīvisku problēmu, Vecāki vēlas saņemt no mums profesionālu darbu un māk to arī novērtēt.
AtbildētDzēstCieījamie darba grupas speciālisti! Augsti god. ministra kungs!
AtbildētDzēstJa Jums latviešu dziedāšanas tradīcijas šķiet mazsvarīgas esam, Dziesmu svētku nozīme Latvijas nākotnē - nesvarīga, tad varbūt atcerieties par eksaktajām zinātnēm, konkrēti - bioloģiju - kā tur ir ar tām divām smadzeņu puslodēm? Paanalizējiet - ar kuriem mācību priekšmetiem kuras smadzeņu puslodes mēs šodien Latvijā bērnā attīstam? Fakti nav iepriecinoši! Vai mediķi arī analīzē mūsu izglītības standartus?! Vai ilgtermiņa rezultātā varēsim runāt par harmoniski attīstītu personību? Vai varbūt tas vairs nav mūsu izglītības sitēmas mērķis? Bet - ak, vai! - kā negribētos piedzīvot laikus, kad par šodienu teiks - toreiz, kad āzis par dārznieku bija ticis, tad tādus lēmumus pieņēma... Cienījamie ierēdņi, lai vēsturiskas atbildības sajūta, saprāts un kompetenti konsultanti Jums palīdz!
Mūzikas skolotāja Sarmīte Vitkovska, Ziemeļvalstu ģimnāzija
Žēl- Latvija Pasaulē ir dziedošākā tauta- mēs lepojamies ar savām dziesmām, komponistiem, dziedātājiem...ja jau jāatņem prieks, ko sagādā dziesma, tad ko vēl lai gaidām???
AtbildētDzēstSkolotāja no Jēkabpils...
No skolnieku rakstītā: ,,Mūzika manā skolas dzīvē ir visgaidītākā stunda nedēļā, jo tajā var gan nedaudz atvilkt elpu no citām mācībām, gan tā ienes prieku visā skolas dzīvē. Es ļoti vēlētos pat, lai tās būtu vairāk..........Madara(9.kl),,
AtbildētDzēst,,Mūzikas stundas ir tās stundas kad vari atnākt un tā kārtīgi izdziedāties. Te ir pavisam cita noskaņa. No šīs klases bēdīgs nevar iziet vienīgais ar meldiņu galvā.....Klāvs(9.kl)
,,.............es vēlētos, lai mūzika būtu biežāk, jo mūzikā dziedot atslābst.....mūzika kā mācību stunda iz vajadzīga un daudz....(9.kl)
,,Mūzikas stundas personīgi man ir devušas daudz, dziedot uzlabojas atmiņa, stundās var relaksēties, nedomājot par nekādām blakuslietām vai problēmām.....,,9.kl
,, Man ļoti patīk mūzika, jo var spēlēt klavieres un blokflautu un ir interesanti. Man gribētos lai būtu vairāk mūzikas stundu. Artis(3.klase)
,, Mūzikas stundās es varu mācīties spēlēt instrumentus. Mūzikas stundās man patīk mācīties tautasdziesmas. Es mūzikas stundās varu mācīties notis. Santa (3.klase)
,, Man ļoti patīk mūzikas stundas. Tajās bērni var iemācīties, ka mūzika nav tikai tas, ka dzied, spēlē instrumentus, bet gan tā ir māksla…………mūzikas stundās es saprotu cik ļoti man patīk mūzika. Gerda(4.klase)
,,man patīk mūzika jo no tā var iemācīties daudz un tā ir mana vislabākā stunda. Gabriela(1.klase)
,, Stunda ir ļoti pamācoša prieks bērniem. Man patīk mūzika ka mums var iemācīt ritmu dziesmas un spēlēt instrumentus. Aleksandra (3.kl.)
Un tā varētu turpināt un turpināt. Skolnieku rakstītajā nelaboju kļūdas, lai ir tā ,kā uzrakstīts. Varbūt mums vajadzētu vēl pievienot video ar skolēnu praktisko darbību, dziedāšanu, dažādu instrumentu spēli, ritmizēšanu, kā skolēnos izmainās viņu sejas, kad viņi tajā ir iekšā. Paši lielākie delveri labprāt ņem rokā flautu, vai kādu citu instrumentu un aktīvi darbojas. Citi skolotāji netiek galā ar viņu uzvedību, bet mūzikā viņos parādās patiesā bērna sirds.
Mēs ,mūzikas skolotāji, varam palīdzēt bērnam daudzpusīgāk attīstīties, mēs palīdzam veidoties viņa ritma izjūtai, mūsu stundās ir svarīgi ieklausīties un sadzirdēt citus, mūsu stundās notiek bezgala daudzu komponentu savienojums, mūsu stundās vislabāk var veidot svešvalodu izrunu utt un tā līdz bezgalībai. Tikai kāpēc mums ir jāpierāda tas, kas zinātniski jau ir pierādīts!!!!!
Ar cieņu! Skolotāja Sandra no Zemītes
Tas būtu liels noziegums pret mūsu bērnu garīgo attīstību! Ja padomju Latvijā nosargājām mūsu kultūru, tad brīvā valstī gribam to iznīdēt !? Kā var līdz kaut kam tik absurdam aizdomāties? Attopieties ļautiņi !!!
AtbildētDzēstSaldus novada mūzikas skolotāja
1. Viena no aktuālākajām mūsdienu sabiedrības problēmām ir bērna izglītība, attīstība un pilnveidošanās, tāpēc bērnam svarīga ir muzikālā darbība, jo muzikālā audzināšana ir cilvēka muzikālās darbības praksē uzkrāto vērtību apgūšanas veids un bērna vispusīgas attīstīšanas līdzeklis, kas veicina viņa intelektuālo, estētisko, runas un valodas, emocionālo, fizisko, sociālo prasmju u.c. attīstību.
AtbildētDzēst2. Mūzikas klausīšanās veicina mūzikas uztveri un attīsta bērna muzikālo dzirdi, kur savukārt muzikālās dzirdes attīstību veicina dziedāšana, kas ir pamats, uz kura var veikt bērna turpmāko muzikālo attīstību.
3. No visām mākslām audzināšanas nolūkiem vislabāk noder mūzika, pareizāk – dziedāšana, jo tā ir pieejama visiem.
Mūzika bērniem sākas ar izpēti, imitēšanu un eksperimentēšanu. Tālāk tā virza pie diferencēšanas, radīšanas un jaunrades spēju attīstības.
4. Muzikālajai audzināšanai pamati tiek likti ģimenē, kādi tie ir, jau atkarīgs no konkrētas ģimenes un apstākļiem, kurus šī ģimene rada bērna muzikālajā audzināšanā. Bērna muzikālā attīstība ir sekmīgāka un straujāka, ja ģimenē vecāki bērnam veido muzikālu vidi, t.i.:
dzied kopā ar bērnu; kopā ar bērnu iet rotaļās ar dziedāšanu; kopīgi klausās muzikālas pārraides; apmeklē koncertus, mūzikas pasākumus.
Bet , ja vecākiem tam neatliek laika,vai tam nepietiek līdzekļi, tad vienīgā vieta, kur bērns var muzikāli izglītoties ir mūzikas stundas skolā- 2x nedēļā. Un ja domā globāli, kas notiks pēc tās paaudzes, kurai mūzika būs bijusi tikai 1 stunda nedēļā. Un kāda būs vēl nākošā paaudze.?..........................................Bet te laikam der teiciens: ”pēc manis- kaut vai ūdens plūdi........................”, jo tā pat viena daļa Latvijas jau ir aizbraukusi citur....................
mūzikas skolotāja - 1.-4.klasēm, Rīga
Godājamie kolēģi un Latvijas izglītības funkcionāri!
AtbildētDzēstJebkuras sabiedrības eksistence pamatojas trīs zīmju sistēmā, kuru veido skaitlis, burts un nots. Latvijas izglītības procesu vadītāji un konsultanti iecerējuši ieviest ko nebijušu, proti, sistēmu, sastāvošu tikai no burta un skaitļa. Trešajai zīmei NOTIJ, kas atver durvis uz garīgo svētnīcu, uz MŪZIKU, nu jāpaliek pēc iespējas lielākā noslēpumā, "ai septiņiem zieģeļiem". Ar vienu mūzikas stundu nedēļā, mūsu skolu bērniem tiks atvēlēts tik vien kā nedaudz pietuvoties šīm durvīm... un ne vairāk! Vai šādā veidā Latvijas valsts gatavojas izpildīt starptaustiskos (piem., "Konvenciju par bērna tiesībām")likumus un pašu mājās radīto "Bērnu tiesību un aizsardzības likumu"? "Konvencijas par bērna tiesībām" 29. pantā dalībvalstis vienojas, ka bērna izglītošanas mērķim jābūt šādam:
a) attīstīt bērna personību, talantus un intelektuālās un fiziskās spējas to vispilnīgākajā apjomā;
c) ieaudzināt cieņu pret bērna vecākiem, viņa kultūras savdabīgumu, valodu, vērtībām.
31. pantā rakstīts, ka dalībvalstis respektē un stimulē bērna tiesības uz vispusīgu līdzdalību kultūras dzīvē un jaunradē un gādā par atbilstošu un vienādu iespēju radīšanu kultūras un radošajai darbībai... "Bērnu tiesību aizsardzības likuma" II nodaļas 11. pants (5) skaidro, ka bērnam ir tiesības apgūt kultūras mantojumu un piedalīties tā aizsardzībā, kā arī attīstīt savas jaunrades spējas.
Vai šo visu turpmāk īstenosim ar vienu mūzikas stundu nedēļā, ignorējot izglītības un kultūras mijsakarības?! Aicinu Latvijas valsti beidzot pildīt pieņemtos likumus pēc būtības! MŪZIKA nav "trešais liekais", bet gan neaizstājams, jaunradi rosinošs, personību veidojošs un attīstošs mācību priekšmets. Mūzikas bagātā mantojuma iepazīšanai, radošai uztverei, darbībai un pārdzīvojumam nepieciešamas vismaz 2 mācību stundas nedēļā.
Varbūt šoreiz Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi iepazīsies ar pēdējiem zinātniskajiem pētījumiem mūzikas pedagoģijā un ieklausīsies skolotāju - praktiķu viedoklī?
Vēlot gudru un atbildīgu lēmumu pieņemšanu,
Ziemeļvalstu ģimnāzijas mūzikas skolotāja Vilhelmīne Paura.
Daudzi varbūt neaizdomājas, bet skolotājam skolā bez sava priekšmeta mācīšanas ir visai liela sociālā darba slodze. Visi mājās neaprūpētie bērni skolotājam skolā jāaprūpē gan pimklasniekam apkopjot iesnaino degunu, jo no mājām nav iedots ne kabatlakats, ne salvetes, gan tiekot galā ar septītklasnieka nedisciplinētību stundā, jo tēvs strādā ārzemēs, bet māte no naktsmaiņas atnākusi par vēlu un bērns nav ticis laikā uz skolu, u.t.t. Un tieši mūzikas stundās visvieglāk nomierināt stresainos bērnus, pievērst viņu domas kam gaišākam, nemaz nerunājot par muzikas nozīmi bērna vispārējā attīstībā. Un stress bērniem nav tikai vienreiz nedēļā. Jā, ir mākslas un mūzikas skolas, bet cik daudz bērniem nav līdzekļu un iespēju tur mācīties? Vispārizglītojošā skolā ļoti daudziem bērniem ir vienīgā iespēja vismaz vienreiz dienā paēst siltu ēdienu, dzirdēt pirmo reizi kādu latviešu tautasdziesmu, saprast, kāda ir sajūta dziedot dziesmu pusotra simta bērnu pulkā skolas pasākumā.
AtbildētDzēstMūzikas skolotāja ar divdesmit gadu darba stāžu no Jūrmalas.
Sveiki, negribētos atkārtoties, piekrītu visiem iepriekšminētajiem komentāriem. Katrā ziņā mūzika ir tas mācību priekšmets,kurā ikviens var darboties gan dziedot, gan muzicējot. tieši mūzika ir tā, kura atraisa bērnus, tie kļūst radošāki, attīsta dažādas maņas. bet pats galvenais, ka tieši ar mūzikas nodarbībās sagatavotajiem priekšnesumiem tiek parādīta skola- kad skolā ir svētki vai ierodas "ākreditācijas pārbaudes"- rāda muzikālos priekšnesumus... ar vienu stundu nedēļā to nevar panākt.
AtbildētDzēstmūzikas skolotāja no Saldus puses
Daudz jau ir teikts un viss "kā naglai uz galvas". Gribēju vien piebilst, ka alternatīvajās skolās, kur cenšas attīstīt bērnu un jauniešu gan radošās prasmes, gan arī individualitāti un spriešanas spējas, ne tikai mūzika, bet arī koris ir obligāts priekšmets.
AtbildētDzēstJau labu laiku teiciens "latvieši - dziedātāju tauta" liekās kā tukša skaņa, jo lielākā daļa tautas tālāk par pirmajām divām rindiņām nevienā dziesmā netiek, tad arī Dziesmu svētki būs tikai kā kampaņa uz kuru lielākās skolas novāks express sastāvu ar viesmāksliniekiem un tas nebūs regulāra un plānveidīga darba rezultāts.
Mūzikas skolotāja Ilze no Valmieras
Lbdien! Piekrītu vēstules autoriem , tas ir neprāts atstāt 1 mūzikas stundu! Jautājums - ko var tik labu likt mūzikas stundas vietā, lai attīstītu tās iemaņas, ko sniedz mūzikas stundā?! Paldies, ka cīnāties! Esmu ar Jums! Mūzikas skolotāja Jaunjelgavas vidusskolā, zēnu kora vadītāja.
AtbildētDzēst