MK 2016.gada 15.jūlija noteikumi Nr.480

Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumi Nr.480

«Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība»

1. Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 38. un 39.punktu
2. Tieša saistība ar Izglītības likuma 10.1 pantu «Izglītība un tikumība», 31. panta «Izglītības iestādes padome» 51 punktu u.c.
3. Attiecas uz visām izglītības iestādēm, izņemot augstskolas

Noteikumi nosaka:

• izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas izglītības iestādēs;
• reglamentē Latvijas valsts simbolu (valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa) lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos;
• pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs;
• kārtību, kādā izvērtējama informācija, tajā skaitā mācību līdzekļi un materiāli, mācību un audzināšanas metodes, kā arī šis izvērtēšanas kritērijus.

Vadlīniju mērķis ir veicināt izglītojamā izpratni, atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda, Latvijas valsts.

Būtiskākie izkopjamie tikumi (indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmes) ir atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

Audzināšanas mērķis ir: 

• nodrošināt iespēju katram izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, 
• veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, 
• bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, 
• stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un Latvijas Republikas Satversmei.

Audzināšanas uzdevumi ir veicināt izglītojamo:

• spēju brīvi un patstāvīgi domāt un atbildīgi rīkoties,

• pašizziņu un gribas audzināšanu,

• brīvību kā iespēju īstenot savus centienus un mērķus,

• pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām,

• cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, drošu paradumu izkopšanu,

• orientāciju uz ģimeni;

• piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai un vērtībām;

• attieksmi pret darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu; 

• nacionālās identitātes un valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijas valstij, Satversmei un patriotismu; 

• sadarbību, pilsonisko līdzdalību;

• atbildību par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju.

Īstenošanas principi izglītības iestādē:

• estētiska, funkcionāla, droša, labvēlīga izglītības vide, kurā izglītojamie un pedagogi praktizē tikumus; 
• pēctecība, nepārtrauktība, iekļaušana, līdzdalība, vienotas prasības un konsekvence;
• pedagoga kompetence un atbildība audzināšanas darbībā mācību stundā un ārpusstundu aktivitātēs, formālajā un neformālajā izglītībā, izvēloties saturu, formas un metodes;
• sadarbība audzināšanas procesā (izglītojamā, pedagogu, ģimenes); 
• informācijas izmantošana mācību un audzināšanas darbībā ar pedagoģiski pamatotu mērķi;
• izglītības iestādes vadītāja atbildība;
• izglītojamo pārstāvniecība un līdzdalība priekšlikumu izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, to izpildes nodrošināšanā un kontrolē, tajā skaitā izglītojamo pašpārvaldes darbā;
• audzināšanas darba virzieni audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai triju gadu periodam un plāns katram mācību gadam, nosakot atbildīgo par plāna īstenošanu, koordinēšanu un uzraudzību;
• sistemātiski organizēts audzināšanas darba izvērtējums (tajā skaitā pedagogu pašnovērtējumu) un analīze.

Pedagogs audzināšanas darbībā:

• Ir profesionāli neatkarīgs un atbildīgs;
• Ir objektīvs, lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei;
• Neveic aģitāciju, ievēro politisko un reliģisko neitralitāti;
• Ar savu rīcību un pausto viedokli nediskreditē izglītības iestādi un valsti;
• Pilnveido savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos (6 stundas triju gadu laikā).

Valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas un valsts simbolu (valsts karoga, valsts himnas, valsts ģerboņa) lietošana izglītības iestādē

• organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus – Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4.maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī;
• organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētās aktivitātēs (1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena 20.janvārī, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas 25.martā un 14.jūnijā, Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena 8.maijā, Eiropas diena 9.maijā, Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas diena 21.augustā, Lāčplēša diena 11.novembrī un citas likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktās atceres un atzīmējamās dienas pēc izglītības iestādes ieskatiem);
• redzamā vietā, cieņpilna attieksme pret valsts simboliem;
• Valsts himnu izpilda un Latvijas valsts karogu lieto saskaņā ar likumos noteikto, kā arī Zinību dienā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, izglītības iestādes jubilejas svinībās un citos izglītības iestādei nozīmīgos pasākumos.

Informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstības izvērtēšanas kritēriji

• atbilst Satversmei un citos saistošajos tiesību aktos minētajām cilvēktiesībām;
• atbilst pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts izglītības standartos, kā arī šajos noteikumos noteiktajiem izglītības mērķiem un uzdevumiem;
• atbilst vispārdidaktiskajiem principiem, tajā skaitā izglītojamā uztverei, pieredzei un interesēm attiecīgajā vecumposmā, ir mērķtiecīgi, zinātniski un saprotami, nodrošina sistēmiskumu, objektivitāti, pozitīvu mācību un audzināšanas emocionālo fonu;
• neaicina uz cietsirdību un fizisku vai emocionālu vardarbību, nesatur pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarību izraisošu paradumu propagandu;
• nav vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociālā vai reliģiskā naida izraisīšanu un radikalizāciju;
• nav vērsti uz personas vai personu grupas diskriminēšanu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;
• nav vērsti uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu, neaicina likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.

Noteikumu 17.punktā noteiktie kritēriji jāievēro arī:

• sadarbojoties ar fiziskām un juridiskām personām, tajā skaitā pieņemot dāvinājumus,
• sadarbojoties ar vietējo kopienu un citiem sadarbības partneriem un organizējot un piedaloties citos pasākumos, kas nav minēti noteikumos, tajā skaitā starptautiskajos pasākumos un projektos.

Informāciju, mācību līdzekļus un materiālus, kā arī izmantojamās metodes pedagogs izvērtē patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem vai izglītības iestādes administrāciju.

Vecākiem ir tiesības:

• saņemt argumentētu skaidrojumu (pamatojumu) par izmantotās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu, metožu atbilstību no pedagoga,
• griezties ar iesniegumu pie izglītības iestādes vadītāja,
• lūgt Izglītības iestādes padomi izvērtēt informācijas, mācību līdzekļu, materiālu, metožu atbilstību vai neatbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Padomes lēmumam ir ieteikuma raksturs. 

MK 2016.gada 15.jūlija noteikumu Nr.480 Pilna versija šeit