Lai nodrošinātu augstus akadēmiskos panākumus un attīstītu patstāvīgu personību, ir svarīgi skolēnus nodrošināt ar kvalitatīvu izglītību, kas ietver bagātu mākslas mācību programmu. Mākslas izglītību mēs nevaram sākt apgūt tad, kad esam sasnieguši citas prioritātes, piemēram, sasnieguši augstu vērtējuma līmeni pārbaudes darbos, vai mūsu bērni jau ir iestājušies universitātē. Patiesībā mākslas izglītība ir noteicošā, lai sasniegtu šīs prioritātes.
Pētījumi ir pierādījuši, ka ir pozitīva saite starp aktīvu, mērķtiecīgu muzicēšanu un teorētiskiem, akadēmiskiem sasniegumiem. Ir pierādīts, ka mūzika ne tikai ietekmē akadēmiskos sasniegumus, tā arī veido ceļu mūsu skolēniem saprast sevi un pasauli ap viņiem.
Kāpēc nepieciešams mācīties mūziku?
- Mūzikas mācība palīdz attīstīt valodu un spriestspēju. Mūsdienu neirologi ir pierādījuši, ka muzikālo centru aktivizācija pozitīvi ietekmē netālu esošos valodas un rēķināšanas centrus. Skolēni, kuriem ir agrīna muzikāla apmācība, attīstīs smadzeņu laukus, kuri saistīti ar valodas attīstību un spriestspēju.
- Attīsta atmiņu. Pat tad, kad skaņdarbs tiek izpildīts no lapas, skolēns, muzicējot, patstāvīgi lieto, trenē atmiņu, lai izpildītu skaņdarbu. Iegaumēšanas prasmes skolēnam ir nepieciešamas gan mācībās, gan dzīvē.
- Attīsta mērķtiecību. Caur skolotāja mērķtiecīgi vadīta mācību procesa skolēns attīsta vēlmi sasniegt augstus rezultātus vidēja rezultāta vietā. Šī vēlme ir būtiska arī apgūstot visus citus mācību priekšmetus.
- Attīsta koordināciju. Skolēns, kurš apgūst mūzikas instrumenta spēli, vai par mūzikas instrumentu izmanto savu ķermeni (skanošos žestus) uzlabo acu-roku koordināciju. Līdzīgi kā sportojot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, attīstās mehāniskās prasmes.
- Attīsta sasniegumu sajūtu (attīsta veiksminieka, uzvarētāja sajūtas). Mērķis iemācīties jaunu skaņdarbu, kas gandrīz vienmēr ir augstākas grūtības pakāpes, ir izaicinājums, bet sasniedzams mērķis. Skolēns, kurš sasniedz, kaut mazākos mērķus un izbauda uzvarētāja sajūtas, tieksies pēc tām vēl un vēl.
- Emocionālā attīstība. Muzicēšana visspēcīgāk spēj ietekmēt indivīda emocionālo intelektu, un tas dod papildu ietekmi smadzeņu aktivizācijai un spēju attīstībai. Jo vairāk bērns sapratīs, sajutīs sevi, savas emocijas, jo ar lielāku emocionālo izprati, empātiju izturēsies pret citiem, citām kultūrām.
- Attīsta matemātisko domāšanu, telpisko uztveri. Gan matemātikas, gan mūzikas uzdevumus risinot, ir nepieciešams vienlaikus paralēli kontrolēt vairākus uzdevumu parametrus. Tikai vienā gadījumā darbības veiktas ar cipariem, bet otrā ar skaņām.
- Attīsta dzirdi. Muzikālā dzirde, skaņu un ritma izjūta, muzikālā atmiņa daļēji palīdz veikt visus muzicēšanas grūtos uzdevumus un līdz ar to attīsta arī visas citas spējas. Pastāv uzskats, ka muzikālā dzirde ir kā āķis, uz kura var uzkabināt visas citas spējas un domāšanas prasmes.
Mūzika attīsta iztēli.
- Mūzika var būt relaksējoša, nomierinoša. Tas svarīgi šajā aktīvajā, stresa pilnajā laikā. Mūzikai piemīt terapeitiska iedarbība, tāpēc ir svarīgi, lai bērns mācētu izvēlēties kvalitatīvu, pozitīvi ietekmējošu mūziku.
- Muzicēšana attīsta disciplīnu. Bērns, kurš muzicē vai mācās spēlēt instrumentu, paralēli iegūst spēju disciplinēt sevi. Ir jāplāno laiks, lai muzicētu un kļūtu par labāku un vēl labāku mūziķi.
- Attīsta pašapziņu. Ar vecāku un skolotāju iedrošinājumu, skolēna muzicēšanai par pamatu tiek likts lepnums un pārliecība.
- Attīsta piederības sajūtu skolai
21. gadsimta prasmes:
- Radošums. Muzicējot skolēni iemācās domāt un spriest par problēmām un uzdevumiem no dažādiem skatupunktiem. Palielinās problēmu un uzdevumu risināšanas prasmes.
- Sadarbības prasmes. Lai sasniegtu kopīgu mērķi, skolēni mācās izmantot dažādas pieejas un piesaistīt labākās idejas, lai sasniegtu augstāku kvalitāti.
- Komunikācijas prasmes. Pateicoties muzicēšanai, skolēni apgūst spējas iepazīt idejas un emocijas. Muzicējot tiek attīstīta lielāka izpratne par nianšu sarežģītību, struktūru, tēmas nozīmīgumu. Šīs prasmes var uzlabot verbālās un rakstiskās saziņas prasmes.
- Kritiskā domāšana. Ar radoša procesa palīdzību skolēni attīsta savas prasmes sintezēt un novērtēt informāciju un pielietot šīs prasmes, lai mainītu savus pieņēmumus un darbības.
Mēs atkal varam atcerēties sendienu filozofa Hērakleita 500 gadus pirms mūsu ēras teikto, ka pat daudzzināšana nemāca prast rīkoties ar prātu, ka zināšanas ir viens, bet prāts, domāšanas spējas – pavisam kas cits. Spējas, kuras tagad ir visbūtiskākās, ir saistītas ar garīgumu, tā ir labās puslodes funkcija, ar mākslinieciskumu, empātiju, spēju redzēt kopainu.
Jūsu Arvīds Platpers
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru