Mūzikas loma šodien

Mūzikas mācība Latvijas vispārizglītojošajās skolās – viena no svarīgākajām mācību stundām.

Šķiet, beidzot pienācis laiks, kad sabiedrība nekādi vairs nevar ignorēt sendienu filozofa Hērakleita (Herklīts - Tumšais) 500 gadu pirms mūsu ēras teikto, ka pat daudzzināšana nemāca prast rīkoties ar prātu, ka zināšanas ir viens, bet prāts, domāšanas spējas - pavisam kas cits.

Mūsdienās uzradušies speciālisti, kuri tagad rosina attīstīt skolēnu kritisko, loģisko un radošo domāšanu, pilnveidot analīzes, sintēzes abstrahēšanas, vispārināšanas prasmes utt. Ar šādām verbālām instrukcijām panākt reālus uzlabojumus skolēnu spēju un domāšanas prasmju attīstībā ir diezgan bezcerīgi. No pedagogu runāšanas, skubināšanas un vēlmēm būtībā nevienam skolēnam tā arī nekļūst skaidrs, kas viņam savā prātā jāizdara kā kritiski, tā loģiski vai vēl kā citādi.

Daudz svarīgāka ir domāšanas operāciju attīstība sajūtu, uztveres un atmiņas priekšstatu līmenī. Tāpēc nedrīkst ignorēt faktu, kas nu jau gana pārliecinoši un neapgāžami pierādīts - tādu iespēju vislabāk paver muzicēšana, īpaši - mūzikas instrumentu spēle.

Lai sakārtotu un stabilizētu mūzikas mācību Latvijas vispārizglītojošajās skolās būtu nepieciešams:

1. IZM (Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrija) atjaunot mūzikas priekšmeta metodiķa* amatu ar Mūzikas pedagoģijas specialitātes kvalifikāciju (vismaz maģistra līmenī) un 10 gadu praktisko darbu vispārizglītojošajā skolā , kas mūzikas pedagoģijas metodikas līmenī spēj kontrolēt skolotāja prasmi vadīt mācību stundu no 1. - 12. klasei, nevis vecākajam referentam* (kā tas ir dotā brīdī!), bez attiecīgas kvalifikācijas.

2. Pārstrādāt standartus un programmas mūzikā vispārizglītojošām skolām.

3. Atjaunot praksē jau pārbaudīto skolu koru sistēmu un uzlikt par obligātu pienākumu skolas direktoram veidot šādas koru vienības:

1) 1. klašu masu koris
2) 2. - 4. klašu koris
3) zēnu koris
4) 5. - 9. klašu koris
5) 10. - 12. klašu koris

Beidzot 3. klasi, mūzikas skolotājam jāsniedz skaidrojums par skolēnu prasmi dziedāt. Ja kāds(i) skolēns neprot dziedāt, tad skolotājam vajadzētu sniegt skaidrojumu par neprasmes iemesliem.

Visām Latvijas augstskolām, kuras sagatavo mūzikas skolotājus vispārizglītojošām skolām (DU, Liepājas U, JVLMA) jābūt vienādām prasībām iestājeksāmenos (lai reflektantiem zināšanu un prasmju līmenis būtu atbilstošs studijām augstskolā) un mācību plāniem (lai, mainot dzīves vietu, vai augstskolu, studējošais varētu turpināt mācības).

Mācību priekšmeta Mūzika obligātais saturs apvieno trīs galvenās mācību satura tematiskās daļas mūzikas kultūras kontekstā:
1) mūzikas valodas apguve;
2) radošā darbība, tai skaitā - praktiskā muzicēšana;
3) mūzikas klausīšanās

* Metodiķis:
Izglītības metodiķis organizē studiju vai mācību procesu un nodrošina tā metodisko vadību. Viņa uzdevums ir rūpēties par mācību vides un procesa kvalitāti, izstrādāt veidu, kā motivēt skolotājus teicamam mācību procesam, novērtēt viņu darbu. Regulāri organizē metodiskās komisijas, piedalās metodisko materiālu izstrādē.
Seko līdzi, lai skolotājiem būtu vajadzīgā izglītība, un rosina viņus mācīties skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu piedāvājumā esošajos tālākizglītības kursos.

* Referents:
1. Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
2. Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.

Arvīds Platpers