ceturtdiena, 2012. gada 22. marts

LIZDA, LIVA, LPD prasības valdībai

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un Latvijas Pedagogu dome pieprasa valdībai ar 01.09.2012. par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām apjomu; ar 01.01.2013. palielināt finansējumu pedagogu, t.sk.akadēmiskā personāla, kā arī zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksai vēl par 10%.





Valsts prezidentam A.Bērziņam
Saeimas priekšsēdētājai S.Āboltiņai
Ministru prezidentam V.Dombrovskim
Izglītības un zinātnes ministram R.Ķīlim
Finanšu ministram A.Vilkam
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram E.Sprūdžam
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības,
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un
Latvijas Pedagogu domes

prasības valdībai
Valsts tālāku ekonomisko izaugsmi var nodrošināt inovācijas, jaunās tehnoloģijas un augsti kvalificēti, izglītoti iedzīvotāji. 2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tas nozīmē - jo mazāk nodarbināto, jo tiem jābūt labāk sagatavotiem un izglītotiem, līdz ar to izglītība izvirzās kā viena no prioritātēm.

Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti, pedagogiem Latvijā ir izvirzītas stingras prasības un to atbilstība tiek stingri pārbaudītas. Lai kļūtu par vispārējās vai profesionālās izglītības pedagogu, četru gadu garumā jāapgūst pedagoģiskā izglītība. Ar šādu izglītību par vienu likmi (21 apmaksāta stunda) pedagogs saņem LVL 245,00 pirms nodokļu nomaksas. Pēc piecu gadu darba šī summa palielinās par LVL 5,00, vēl pēc pieciem gadiem – par LVL 5,00. Tātad karjeras izveides iespējas pedagogam ir nožēlojamas. Daudzi skolotāji ir ieguvuši maģistra grādu, bet darba samaksā papildus izglītība netiek novērtēta, bez tam reizi trīs gados pedagogam nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju.

Kopš finansēšanas modeļa ,,Nauda seko skolēnam” ieviešanas Latvijā pastāv izteikta pedagogu darba algas likmes diferenciācija, ko iespaido demogrāfiskā situācija, tādējādi nepamatoti diskriminējot pedagoga profesiju. Par līdzvērtīgas kvalifikācijas darbu netiek nodrošināts samērojams atalgojums, tas neatbilst izvirzītajām pedagogu kvalifikācijas prasībām, darba intensitātei, atbildīgumam, objektīvai nepieciešamībai regulāri pilnveidoties. Attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijas pedagogu darba samaksa ir viena no viszemākajām Eiropā. Finansējums zinātnei ir 0,25% no IKP, kas ir trešais zemākais rādītājs Eiropā.

Minimālā alga valstī ir LVL 200,00, iztikas minimums uz vienu iedzīvotāju – LVL 176,00. Vai jāsaprot, ka pedagoga kvalifikācija, atbildība un sagaidāmais rezultāts valstī ir novērtēti gandrīz vienā līmenī ar minimālo darba algu?

Ja 2002.gadā pedagoga minimālā darba samaksa par likmi bija divas reizes lielāka par valstī noteikto minimālo darba algu, tad tagad starpība ir sarukusi un tā tikai 1,2 reizes pārsniedz minimālo darba algu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem inflācija gadu no gada saglabājas, paaugstinās izmaksas par gāzi, elektrību, degvielu, pārtiku, bet izglītībā un zinātnē strādājošo algas samazinās vai labākajā gadījumā paliek nemainīgas.

Lai izdzīvotu, pedagogi spiesti meklēt iespējas nopelnīt strādājot ārpus pamatdarba. Lai kvalitatīvi veiktu visus uzliktos pienākumus, vairs nepietiek ar 8 darba stundām dienā. Nākas pārstrādāt vidēji 10 stundas nedēļā, 40 stundas mēnesī, 400 stundas gadā, par kurām neviens nemaksā. Vidējā vienas stundas cena pedagogam LVL 2,98. Tātad valsts gadā pedagogam paliek parādā LVL 1 166,00 par godīgi nostrādāto. Secinājums: valsts rūpes par Latvijas tālāku attīstību un izaugsmi ir neadekvātas!

Pedagogi saka – pietiek!

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un Latvijas Pedagogu dome pieprasa:

1. Veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” un ar 2012.gada 1.septembri par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām apjomu.2. Ar 2013.gada 1. janvāri palielināt finansējumu pedagogu, t.sk.akadēmiskā personāla, kā arī zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksai vēl par 10%.
3. Nekavējoties uzsākt sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju, lai nodrošinātu augstāk minēto prasību izpildi un izstrādātu turpmāku pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kā arī nodrošinātu Zinātniskās darbības likumā noteikto zinātnes finansējuma pieauguma kārtību.

Tikai izpildot šīs minimālās prasības, iespējamas konstruktīvas tālākas sarunas par nozares reformām, kuras visticamāk pedagogiem vēl palielinās darba apjomu un pienākumus.

1 komentārs:

  1. Par kādiem 10% te runā. Muļķības! IZM un co ir jāpajautā - cik Valsts ir gatava un(vai) spējīga maksāt pedagogam? Un tad, mēs vērtējam vai turpinām strādāt vai tiek rīkots beztermiņa streiks. Šobrīd tikai ar radikālām metodēm ir iespējams panākt kaut kādu rezultātu.

    AtbildētDzēst