"Ilgi domāju - rakstīt vai nē, jo šis temats ir viļāts un viļāts entos gadus. Kas ir mainījies? Nekas! Vārds skola jau pašā saknē ir nonivilēts līdz tādam līmenim, ka tā ir kļuvusi par vietu, kur atstāt bērnus, kamēr vecāki strādā, pluss vēl tiek visi pienākumi, papīri, drošība utt...
Esmu skolotāja, kura šajā mācību gadā pēc nostrādātiem 33gadiem mainīja savu darba vietu... Jautājums - kāpēc? Tāpēc, ka tas ir ļoti grūts, atbildīgs darbs. Bija jauktais koris, 5.-9.klašu koris, ansamblis, folkloras kopa, gatavojāmies Latvijas mūzikas olimpiādei, spēju tik strādat, bet samaksa - smieklīga, jo mēs taču visi zinām, kā mūsu algas tiek aprēķinātas, bet darbu prasa. Pluss vēl visam tam tekošie skolas un pilsētas pasākumi! Esmu sapratusi, ka man nav jāskrien ar galvu sienā, pierādot kādam,cik tas ir skaisti, ja koris dzied, cik skaisti skan jauktais koris, puišu balsis, lai Dziesmu svētkos aizpildītu estrādi... To smagumu jau izness skolotājs - sarežģītā repertuāra apguve... Pirms skatēm dziesmas pa galvu vien skrien - aizver acis un fonā atkal skaisti dziedi lakstīgala...
Darbs pie balsīm... plāno tik stundas, prasi iesniegumus, raksti programmas, tiec kontrolēta... Viena liela muļku māja! Un tad visi sit plaukstiņas - vai cik jauki! Esi estrādē, bet par to, ko tu dari, lai tas notiktu, lai līdz tam tiktu, tev par to maksā... Negribu!!! Nevajag!!! Gribu mierīgi aiziet gulēt un pamosties spirgta jaunai darba dienai.
Šajā mācību gadā strādaju ar zēnu kori. Viegli nav, bet savādak un mierīgak! Arī ar 2.-4 kl. kori dziedam, mācu ansamblīti, Lakstīgalu atsaku mierā un saticībā.
Skolotāju darbs netiek pienācīgi novērtēts - papīru kalni, tas birokrātisms, programmas, pēc kurām tev iedod stundas un, ja skolotājs noslimo, stundas noņem. Iepriekšējie panākumi jau neskaitās... Gribētos to cilvēku-izgudrotaju (Ministrijas ierēdņus R.K.) vaigā redzēt un pajautāt, vai viņš zina, kas ir skola...
Sirds ir pilna, ir loti smagi. Varētu jau turpinat par to bēdu ieleju, kas ir mūsu izglītības sistema, runāt, bet es vairs neticu veselajam saprātam... Neticu, ka kaut kas varētu mainīties! Ar cienu, sk.Maija"
"Situācija ir bēdīga. Valsts piešķirtās interešu izglītības stundas skolas koriem nav piešķirtas. Kora dziedāšanas stundas apmaksā Ludzas pašvaldība no sava budžeta, un stundu skaits ir par 50% mazāks nekā pagājušajā mācību gadā. Domāju, ka būtu nepieciešams noteikt noteiktu apmaksu par kora kolektīva vadīšanu, piemēram, pēc skates rezultātiem. Mūsu skolā apmaksā tikai un vienīgi kontaktstundas. Koncertdarbība, nošu aranžēšana, u.c ir skolotāja brīvprātīgais darbs."
"Pagājušajā mācību gadā mācīju mūziku, sociālās zinības un arī bioloģiju 7-9. klasei. Šogad ir pilna slodze (30 kontaktstundas), paaugstinājās stundu skaits pirmsskolā un vēl mācu sociālās zinības 4- 9. klasei. Ir arī koris (2 stundas), ansambļi. Saņemu gandrīz simts eiro mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Esam mazā skola, nākotne ir ... nezināma. Ceru uz augstāko sapratni, ka lauku skolas nevar iznīcināt. Mūsu mazajā skolā bērni dzied, dejo, sporto. Esam gan ar kori un deju kolektīvu pārstāvējuši Skolēnu dziesmu un deju svētkus."
"Algu reforma mani, protams, nav iepriecējusi. Sākot jau ar to, ka ir psiholoģiski ir ļoti grūti strādāt lielas neziņas apstākļos, turklāt, vismaz mūsu skolā, neziņa turpinās. Mana slodze kopš pērnā gada ir pieaugusi, toties alga rūk ar katru mēnesi. Skolas vadība cenšas kādā mistiskā veidā nabaga interešu izglītības skolotājiem, kas paralēli nopietnai stundu slodzei strādāt ar koriem un deju kolektīviem, kompensēt trūkstošo nopelnītā daļu ar kādām piemaksām, kas varbūt pat balansē uz likumības robežas, taču nepamet urdoša sajūta, ka nākammēnes viss var "nobrukt" un par 10 interešu izglītības stundām saņemšu tos 53,27 eiro (uz papīra), kas ierakstīti tarifikācijā... Tagad jāaizvada nākamās nedēļas svētku koncerti un tad jāpadomā vai vispār ir vērts turpināt..."