Aizkraukles novada ģimnāzijas koris De Cantare atgriezies no 5. starptautiskais kora mūzikas festivāla „A ruginit frunza din vii”.
Līdz šim šajā festivālā no Latvijas piedalījušies Ventspils 4.vidusskolas koris, Ventspils jaunrades nama koris un Jelgavas koris „Skali”.
Turpinājumā ieskats kora brauciena "aizkulisēs".
Pēc rīta mēģinājuma atkal sēdāmies autobusā un turpinājām ceļu. Aiz loga panorāma atgādināja Padomju Savienībā pavadīto laiku. Iztālēm varēja manīt kādu „dižā vadoņa” pieminekli. Ceļi bija izbraucami tikai ar ātrumu 50 km/h. Tā cerēto 8 stundu vietā ceļā pavadījām 12.
Galapunktā mūs sagaidīja festivāla organizatori, Nikolaja Jorgas liceja audzēkņi, viņu vecāki un, protams, liceja direktore Valentīnas kundze. Skolas zālē 5 minūšu laikā tika nostādīti skolēni un mūsu koristi izvietoti pa ģimenēm. Nekādu iebilžu! Direktores vārds – likums! ...
Ceturtdienas rītā tiekamies Kišiņevas ērģeļu zālē, kur norit mēģinājums V. Kreanga jubilejas koncertam.
Mūs sagaida pārsteigums - svētdien, kad jāatvadās, vēl paredzēts noslēguma koncerts. Ko darīt? Pārplānojām atpakaļ ceļu.
Vakarā pirms koncerta jūtams satraukums, televīzija, intervijas, 1. daļā dzied apvienotais bērnu koris 2.daļā uz skatuves Moldovas profesionālā kora kapella „Doina” un Pedagoģijas institūta koris, Aizkraukles „De Cantare” pievienojas kopkorim dziedot trīs dziesmas noslēgumā, kad diriģē pats jubilārs. Andante tempā dziedātāji jūtas pārliecināti, bet Allegro temps, moldāvu kolēģa vadīts, pārtop īstā Presto.
Piektdienas rītā ekskursija uz Kišiņevas etnogrāfisko muzeju, kas ļoti atšķiras no mūsu brīvdabas muzeja un vairāk līdzinās dabas muzejam Rīgā. Pēc ekskursijas man un kolēģim no Gruzijas jāvada meistarklase kora pedagogiem no visas Moldovas. Gruzijas kolēģis Kakhaber Onašvili pastāstīja par tradicionālajiem gruzīnu dziedājumiem un iemācīja pēc dzirdes gruzīnu pareizticīgo korāli „Alleluja”. Es dalījos pieredzē par latviešu bērnu kora tradīcijām mūsu interešu izglītībā un praktiski vadīju ieelpas vingrinājumu kompleksu kombinētu iedziedāšanos pēc Aleksandras Severovnas Strelnikovas (Krievija) metodes. Šī metode ir efektīva lielākai cilvēku grupai, piem., korim, ļoti labi iedarbojas, ja dziedātājs noguris, nav pamodies utt.
Vakarā garīgās mūzikas koncerts baznīcā pašā Kišiņevas centrā. Baznīca pārpildīta, palīgtelpu nav. Uzstājas 9 kori, mūsu kārtas numurs 7., gaidām savu kārtu ārpusē. Galvenokārt skan pareizticīgā mūzika, koru kvalitāte laba, dziedātāji izkoptām, skaistām balsīm, bet kolektīvi līdzīgi viens otram, mūzikas raksturs meditējošs. Tad nu latvieši izcēlās ar atšķirīgo dziedāšanas manieri un atšķirīgu mūzikas raksturu. Ar pirmo dziesmu izpelnījāmies aplausus un ovācijas, kuras mūs pavadīja katrā uzstāšanās reizē. Dziedājām Raimonda Tigula „Dod Dieviņi”, Lūcijas Garūtas „Mūsu Tēvs” un Ērika Ešenvalda „Dvēseles dziesmu”. Tikpat liela piekrišana bija zēnu - jauniešu korim „MDZLEVARI” no Gruzijas. Vēl festivālā ieradušies kori no Ukrainas un Rumānijas. Nav atbraukuši kori no Ungārijas un Āfrikas kontinenta.
Sestdienas rītā bija paredzēts doties ekskursijā uz diviem klosteru kompleksiem ārpus pilsētas. Gaidu sarunātajā vietā pie pieminekļa Besarabijas valdniekam Stefanam, bet izrādās, ka autobuss ar kori jau „tālēs zilajās”. Kāds no moldāviem gidiem pasteidzies un mūsu autobusu jau bija paspējis novirzīt „īstajā virzienā”. Labi, ka izlīdzēja rumāņu koris, kas „nesteidzās” ar izbraukšanu.
Laika apstākļi visu festivāla laiku neapstiprināja lietainās prognozes. Katru dienu bija saulains laiks +24 - +25 grādi. Tad nu izdevās pilnībā iegremdēties klostera svētavotā.
Vakarā tautas mūzikas programmā dziedājām priekšpēdējie, programmā Valts Pūce, Selga Mence un, protams, Jurjānu Andreja „Pūt’ vējiņi”. Izrādās, ka gruzīnu puiši viesojušies Rīgā 2010.gada jūlijā Skolēnu dziesmu svētku laikā un uzstājoties LU aulā dziedāja mūsu „Pūt’ vējiņi”. Cik tomēr pasaule maza!
Svētdienas rīts, ekskursija uz Krikovas vīna pagrabiem ar piebildi - bez degustācijas. Tā ir pazemes „pilsēta”, kur ielas nosauktas vīnu vārdos. „Ielu” malās milzīgas ozolkoka mucas, bet vienas ielas galā dzelzs vārti, aiz kuriem „atpūšas” simtgadīgi vīni, tās ir vīnu kolekcijas vairāku miljonu latu vērtībā.
Vakarā pēdējais brīvas programmas koncerts ērģeļzālē. Dziedam atkal priekšpēdējie, aiz mums, kā vienmēr, uzstājas koris no Gruzijas. Mūsu programmā Ērika Ešenvalda „Aiviekste”, Uģa Prauliņa „Daugava”, divas Raimonda Paula dziesmas „Atziedi dvēsele” un „Sapnis par Rio.” Pēc koncerta seko runas, diplomi un, protams, balle visiem dalībniekiem. Balle, kas ilgst līdz diviem naktī, aizrit moldāvu dejās, kuras pārtrauc katra kora priekšnesumi. Virmo emocijas, prieks, līksmība. Dalībnieki apmainās adresēm, notīm, „patukšota” tiek arī mana nošu mape.
Atpakaļ ceļā piepildās aizkavējušās laika prognozes, līst lietus. Mājās braucot tiek atcelts „moratorijs” - nu drīkst dziedāt. Tā nu „dziedādami, spēlēdami” ceļojam mājup. Jāpieveic tie paši 1631 km ar nakšņošanu Ukrainā, Ļvovas pilsētā, un tad cauri Polijai un Lietuvai nonākam savā Latvijā.
Vēlreiz LIELAIS paldies jāsaka Aizkraukles novada pašvaldībai, skolēnu vecākiem un, protams, pašiem dziedātājiem par izturību, entuziasmu un nenogurstošo dziedātprieku.
Savos piedzīvojumos dalījās ANĢ kora De Cantare diriģents Eduards Grāvītis.
Vakarā pirms koncerta jūtams satraukums, televīzija, intervijas, 1. daļā dzied apvienotais bērnu koris 2.daļā uz skatuves Moldovas profesionālā kora kapella „Doina” un Pedagoģijas institūta koris, Aizkraukles „De Cantare” pievienojas kopkorim dziedot trīs dziesmas noslēgumā, kad diriģē pats jubilārs. Andante tempā dziedātāji jūtas pārliecināti, bet Allegro temps, moldāvu kolēģa vadīts, pārtop īstā Presto.
Piektdienas rītā ekskursija uz Kišiņevas etnogrāfisko muzeju, kas ļoti atšķiras no mūsu brīvdabas muzeja un vairāk līdzinās dabas muzejam Rīgā. Pēc ekskursijas man un kolēģim no Gruzijas jāvada meistarklase kora pedagogiem no visas Moldovas. Gruzijas kolēģis Kakhaber Onašvili pastāstīja par tradicionālajiem gruzīnu dziedājumiem un iemācīja pēc dzirdes gruzīnu pareizticīgo korāli „Alleluja”. Es dalījos pieredzē par latviešu bērnu kora tradīcijām mūsu interešu izglītībā un praktiski vadīju ieelpas vingrinājumu kompleksu kombinētu iedziedāšanos pēc Aleksandras Severovnas Strelnikovas (Krievija) metodes. Šī metode ir efektīva lielākai cilvēku grupai, piem., korim, ļoti labi iedarbojas, ja dziedātājs noguris, nav pamodies utt.
Vakarā garīgās mūzikas koncerts baznīcā pašā Kišiņevas centrā. Baznīca pārpildīta, palīgtelpu nav. Uzstājas 9 kori, mūsu kārtas numurs 7., gaidām savu kārtu ārpusē. Galvenokārt skan pareizticīgā mūzika, koru kvalitāte laba, dziedātāji izkoptām, skaistām balsīm, bet kolektīvi līdzīgi viens otram, mūzikas raksturs meditējošs. Tad nu latvieši izcēlās ar atšķirīgo dziedāšanas manieri un atšķirīgu mūzikas raksturu. Ar pirmo dziesmu izpelnījāmies aplausus un ovācijas, kuras mūs pavadīja katrā uzstāšanās reizē. Dziedājām Raimonda Tigula „Dod Dieviņi”, Lūcijas Garūtas „Mūsu Tēvs” un Ērika Ešenvalda „Dvēseles dziesmu”. Tikpat liela piekrišana bija zēnu - jauniešu korim „MDZLEVARI” no Gruzijas. Vēl festivālā ieradušies kori no Ukrainas un Rumānijas. Nav atbraukuši kori no Ungārijas un Āfrikas kontinenta.
Sestdienas rītā bija paredzēts doties ekskursijā uz diviem klosteru kompleksiem ārpus pilsētas. Gaidu sarunātajā vietā pie pieminekļa Besarabijas valdniekam Stefanam, bet izrādās, ka autobuss ar kori jau „tālēs zilajās”. Kāds no moldāviem gidiem pasteidzies un mūsu autobusu jau bija paspējis novirzīt „īstajā virzienā”. Labi, ka izlīdzēja rumāņu koris, kas „nesteidzās” ar izbraukšanu.
Laika apstākļi visu festivāla laiku neapstiprināja lietainās prognozes. Katru dienu bija saulains laiks +24 - +25 grādi. Tad nu izdevās pilnībā iegremdēties klostera svētavotā.
Vakarā tautas mūzikas programmā dziedājām priekšpēdējie, programmā Valts Pūce, Selga Mence un, protams, Jurjānu Andreja „Pūt’ vējiņi”. Izrādās, ka gruzīnu puiši viesojušies Rīgā 2010.gada jūlijā Skolēnu dziesmu svētku laikā un uzstājoties LU aulā dziedāja mūsu „Pūt’ vējiņi”. Cik tomēr pasaule maza!
Svētdienas rīts, ekskursija uz Krikovas vīna pagrabiem ar piebildi - bez degustācijas. Tā ir pazemes „pilsēta”, kur ielas nosauktas vīnu vārdos. „Ielu” malās milzīgas ozolkoka mucas, bet vienas ielas galā dzelzs vārti, aiz kuriem „atpūšas” simtgadīgi vīni, tās ir vīnu kolekcijas vairāku miljonu latu vērtībā.
Vakarā pēdējais brīvas programmas koncerts ērģeļzālē. Dziedam atkal priekšpēdējie, aiz mums, kā vienmēr, uzstājas koris no Gruzijas. Mūsu programmā Ērika Ešenvalda „Aiviekste”, Uģa Prauliņa „Daugava”, divas Raimonda Paula dziesmas „Atziedi dvēsele” un „Sapnis par Rio.” Pēc koncerta seko runas, diplomi un, protams, balle visiem dalībniekiem. Balle, kas ilgst līdz diviem naktī, aizrit moldāvu dejās, kuras pārtrauc katra kora priekšnesumi. Virmo emocijas, prieks, līksmība. Dalībnieki apmainās adresēm, notīm, „patukšota” tiek arī mana nošu mape.
Atpakaļ ceļā piepildās aizkavējušās laika prognozes, līst lietus. Mājās braucot tiek atcelts „moratorijs” - nu drīkst dziedāt. Tā nu „dziedādami, spēlēdami” ceļojam mājup. Jāpieveic tie paši 1631 km ar nakšņošanu Ukrainā, Ļvovas pilsētā, un tad cauri Polijai un Lietuvai nonākam savā Latvijā.
Vēlreiz LIELAIS paldies jāsaka Aizkraukles novada pašvaldībai, skolēnu vecākiem un, protams, pašiem dziedātājiem par izturību, entuziasmu un nenogurstošo dziedātprieku.
Savos piedzīvojumos dalījās ANĢ kora De Cantare diriģents Eduards Grāvītis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru